LV
Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā ES valstis pielāgojas klimata pārmaiņām, pētot pielāgošanās stratēģijas likumdošanaskontekstā. Tai būtu jānovērtē, vai pašreizējais tiesiskais regulējums ir efektīvs pielāgošanās pasākumu regulēšanā, unjānosaka tiesību aktu nepilnības. Galvenās izpētes metodes ietver nacionālo stratēģiju salīdzinošo profilēšanu, transversālusgadījumu izpēti un juridiskos šķēršļus, kas apdraud adaptācijas plānu veiksmīgu īstenošanu. Dažādiem dalībniekiem irdažādas iespējas un riski, kas saistīti ar laika apstākļiem, kā rezultātā rodas atšķirības. Ir vērts atzīmēt, ka dažas valstis,piemēram, Vācija un Zviedrija, ir uzrādījušas izcilus rezultātus adaptācijas pasākumu integrēšanā savās tiesību sistēmās.Tomēr tādas valstis kā Rumānija un Bulgārija saskaras ar vairākām problēmām, galvenokārt tāpēc, ka tām ir nepieciešamaorganizēta pieeja problēmai. Rezultāti arī liecina, ka laba regulējuma prakse būtu lielā mērā jākoncentrē uz adaptīviemlikumiem, jāietver sociālā taisnīguma elementi un jāatbalsta lielāks finansējums klimata noturības projektiem. Šīsinformācijas mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ES stingrāku pielāgošanās politiku.
EN
The study aims to investigate how EU countries are adjusting to climate change by looking into adaptation strategieswithin the legislative context. It should assess whether the current legal framework is effective in regulating adaptationmeasures and identify weaknesses in the legislation. Primary research techniques include comparative profiling of nationalstrategies, integrative case studies, and legal impediments undermining successful adaptation plans' implementation.Different members have different capacities and risks concerning weather patterns, which leads to variations. It is worthmentioning that some countries like Germany and Sweden have shown outstanding performance in integrating adaptationmeasures within their legal systems. However, countries such as Romania and Bulgaria face several challenges, mainlybecause they need an organized approach towards this issue. The results also demonstrate that good regulatory practiceshould focus mainly on the adaptability of laws, contain elements of social justice, and support more funding for climateresilience projects. This information strives to enhance more robust EU adaptation policies in the final analysis.