Termin „czasy polskie” w historiografii łotewskiej: jego treść i znaczenie

• Authors: Jēkabsons Ēriks

Title variants

EN

A term "the Polish times" in the Latvian historiography: its content and meaning

• Languages of publication: PL

Abstracts

PL

Tradycyjnie istniejący w historiografii łotewskiej termin „czasy polskie” nie jest do końca precyzyjny, ponieważ okres panowania i wpływów Pierwszej Rzeczypospolitej lub Rzeczypospolitej „Obojga Narodów” można nazwać „polskim” jedynie względnie i w dniu dzisiejszym może wywołać pewne nieporozumienia nie tylko naukowe, lecz nawet polityczne. Jednak ta tradycja, powstała w XIX wieku wraz z samą historiografią łotewską, z pewnymi modyfikacjami (termin „czasy polskie” do II wojny światowej i Uchodźstwie po niej lub jako „okres panowania feudałów polskich na Łotwie jako kolonii Rzeczypospolitej” w historiografii radzieckiej, w tym – radzieckiej łotewskiej) istnieje nadal, chociaż część naukowców w swoich publikacjach usiłuje tego terminu unikać. Wymieniony okres obejmuje lata od 1561 roku, kiedy drobne i osłabione państwa Liwonii, szukając schronienia przed zagrożeniem od strony Moskwy, poddały się pod opiekę króla Zygmunta Augusta, do 1772 roku, kiedy tzw. Inflanty Polskie (Łatgalia) w czasie pierwszego rozbioru Rzeczypospolitej weszły w skład Rosji, a niekiedy nawet do 1795 roku, kiedy w skład Rosji została włączona Kurlandia, będaca do tego czasu księstwem lennym Króla Polskiego. Z dotychczasowych badań wyraźnie widać, że omawiany okres w historii Łotwy zajmuje bardzo ważne miejsce. Widać także, że w historiografii łotewskiej okres panowania i wpływów Pierwszej Rzeczypospolitej nie doczekał się jeszcze wszechstronnego zbadania oraz należytej oceny. Zbyt mała liczba badaczy zajmuje się tym okresem jako głównym tematem swojej pracy, a co byłoby możliwe na podstawie w dużej mierze nietkniętych przez naukowców materiałów archiwalnych przechowywanych w Państwowym Historycznym Archiwum Łotwy w Rydze, źródeł archiwalnych w Polsce, na Litwie, Białorusi, w Rosji itd. Jednocześnie należy przyznać, że po odzyskaniu niepodległości przez Łotwę historycy łotewscy poczynili pewne kroki w naświetleniu niektórych aspektów omawianego okresu (np. Księstwo Kurlandzkie, pomniki kultury Łatgalii, wojna polsko–szwedzka z lat 1600–1629 itd.). W ten sposób praca nad tym okresem nadal pozostaje jednym z głównych zadań historyków łotewskich w przyszłości, którą z pewnością ułatwi współpraca z naukowcami polskimi, litewskimi i białoruskimi.

EN

"The Polish times" is a traditional Latvian historiographic term which is not entirely accurate, since the reign and influence of Poland and the Republic of Two Nations (The Polish-Lithuanian Commonwealth) might be called “the Polish" only relatively and today this term may cause some confusion not only scientific, but even political. This tradition was established in the 19th century along with the Latvian historiography and still exists with some modifications(the term "Polish times" may refer to the World War II and the times in the exile, or as "the reign of Polish feudal lords in Latvia " in Soviet historiography, including – Soviet - Latvian), although there are scientists who try to avoid it in their publications. The period covers the years from 1561, when the small and weak countries of Livonia, surrendered to the King Sigismund Augustus while seeking refuge from the threat of the Moscow, until 1772, when the so-called Polish Livonia (Latgale) became part of Russia during the first partition of Poland, or even to 1795, when Russia incorporated Courland, which was vassal state of the King of Poland by that time. Previous studies show that this period in the history of Latvia occupies a very important place. One can see also that in the Latvian historiography period of the Polish reign and its impact have not even been comprehensively researched and properly evaluated. Too few researchers have treated this period as the main theme of their work, although this is possible thanks to archival records from the holdings of the State Historical Archives in Riga, archival sources in Poland, Lithuania, Belarus, Russia, etc. that stay mostly untouched by researchers. At the same time it must be recognized that after gaining the independence by Latvia, Latvian historians have made some steps in the exposure of certain aspects of the period (eg Duchy of Courland, cultural monuments in Latgale, the Polish-Swedish War of 1600-1629, etc). The research over this period still remains one of the main tasks of Latvian historians in the future, and this could be facilitated by co-operation with Polish, Lithuanian and Belarusian scientists.

Keywords

PL

Czasy polskie; Historiografia łotewska

EN

A term "the Polish times"; Latvian historiography

• Publisher: Archiwum Główne Akt Dawnych i Wydawnictwo DiG
• Journal: Miscellanea Historico-Archivistica
• Year: 2013
• Issue: 20
• Pages: 43-54

Dates

published

2013-09-18

Contributors

author

Jēkabsons Ēriks

• Uniwersytet Łotwy, Ryga

References

• „Latvijas Arhīvi”. Kurzemes un Zemgales hercogiste, 2011, Nr 3–4
• „Ventspils muzeja raksti”, Nr 5, 2006; Nr 6, 2009
• 18.–19.gs. Latgales arhitektūras un mākslas mantojuma pētniecība, „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, 1998, 52. sēj., Nr ½, s. 37–41
• Acta Latgalica, I–VII sēj. B.v.: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1965, 1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1981
• Andersons E., Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija, Stockholm: Daugava, 1970
• Apala Z., Daži uz Livonijas kara laiku attiecināmi atradumi Cēsu pilī „Arheoloģija un Etnogrāfija”, 14.daļa. Rīga, 1983, s. 14–23
• Balcereks M., Hercogs Vilhelms [1574–1640] un Kurzeme Zviedrijas plānos 1616.–1617. gadā, „Ventspils muzeja raksti”, Nr 6, 2009, s. 23–30
• Balcereks M., Poļu Vidzemes jeb Inflantijas izveides priekšvēsture. Cīņas par Daugavpili 1625.–1627. gadā, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2011, Nr 2, s. 88–101
• Berķis A., Kurzemes hercoga Jēkaba drošības politika no 1638. līdz 1658, gadam, „Militārais Apskats”, 2009, Nr 3/4, s. 61–77
• Berķis A., The Reign of Duke James in Courland 1638–1682, Lincoln, Nebraska: Vaidava, 1960
• Biskups M., Daži historiogrāfiski papildinājumi Polijas Inflantijas (Latgales) un Kurzemes vēsturei XVI–XVIII gadsimtā, [w:] Latvija – Polija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, red. J. Sozaņskis, Rīga 1995, s. 14–20
• Blūzma V. (red.), Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2.sējums. Poļu un zviedru laiku tiesību avoti (1561–1795), Rīga: Juridiskā koledža, 2006
• Bobjatiņskis K., Daugavpils un Poļu Inflantija (Latgale) Polijas–Lietuvas (Žečaspospoļitas) valsts kara laikā ar Maskaviju 1654.–1655. gadā [w:] Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. VI. Rīga, 2005, s. 82–97
• Bobjatiņskis K., Polijas–Lietuvas cīņa ar Maskavas valsti par Daugavpili 17. gadsimta 60. gados, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2011, Nr 4, s. 66–77
• Boruks A., Zemes lustrācija un valaku reforma Latgalē (16.gs. otrā puse – 18.gs.), „Acta Latgalica”, 13. Daugavpiļs-Rēzekne: Latgolas Pētnīceibas instituta izdevnīceiba; Latgolas Kulturas centra izdenīceiba, 2004, s. 119–131
• Brežgo B., Daugavpils pilsētas teritorija XVI–XVIII gs., Daugavpils 1938
• Brežgo B., Latgales XVIII gadsimta otrās puses un XIX gadsimta sākuma kartes, „Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, 1951, Nr 2, s. 321–331
• Brežgo B., Latgolas pagōtne, Daugavpiļs 1943
• Brežgo B., Latgolas vēstures materiāli, Daugavpiļs 1944
• Brežgo B., Ludza. Pils un pilsātas vēsture, „Latgolas Škola”, 1931, Nr 7, s. 13–19; Nr 8, s. 6–12
• Brežgo B., Materiały krajoznawczo–historyczne, Daugavpils: Harfa 1938
• Brežgo B., Ocherki po istoriji krestjanskih dvizhenij v Latgaliji 1577–1907, Rīga: Izdateljstvo AN LSSR, 1956
• Brežgo B., Przywilej miasta Dyneburga z 1582, Dyneburg 1932
• Brežgo B., Rēzeknes un Ludzas pilsētu teritorijas XVI–XVIII gs., Daugavpils 1939
• Brežgo B., Shljaheckije najezdy i latgaljskije krestjanje. 1646–1785, „Izvestija Akademiji nauk Latvijskoj SSR”, 1957, Nr 5, s. 23–36
• Bukšs M., Latgaļu atmūda, idejas un ceiņas. B.v.: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1976
• Caune A. (sast.), Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999, s. 91–131
• Caune M., Rīgas pils, Zinātne: 2001
• Cīņa par varu Kurzemes hercogistē pēc hercoga Frīdriha Kazimira nāves (1701.–1703.gads), „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2005, Nr 1, s. 48–69
• Dibass B., Daugavpils pils tiesas grāmatas Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, „Latvijas Arhīvi” 1997, Nr 2, s. 117–118
• Dibass B., Inflantijas zemes 1676. gada galvasnaudas nodokļa reģistrs, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2002, Nr 3, s. 152–178
• Dibass B., Latgale Ziemeļu kara laikā Daugavpils pils tiesas grāmatās, „Latvijas Arhīvi”, 2000, Nr 1, s. 51–64
• Dibašs B., Kurzeme un Kurzemes tematika Polijas–Lietuvas Seimos 16.–18. gs., „Ventspils muzeja raksti”, Nr 6, 2009, s. 249–262
• Dibašs B., Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā: Dažas pārdomas par pilsoniskās sabiedrības vēsturi, „Ventspils muzeja raksti”, Nr 5, 2006, s. 32–41
• Doroshenko V., Torgovlja i kupechestvo Rigi v XVII vieke, Rīga 1985
• Dunsdorfs E., Mūžīgais latviešu karavīrs, Melburna: Ģenerāļa Kārļa Goppera fonds, 1967
• Dunsdorfs E., Spekke Arnolds. Latvijas vēsture 1500–1600, Stokholm: Daugava, 1964
• Dzenis A., Vōrkovas muižas 1748. goda inventarsaroksts, „Acta Latgalica”, 10. sēj. Daugavpiļs: Latgolas Pētnīceibas instituta izdevnīceiba, 1999, s. 54–68
• Eine einfache Annexion? Die Handels- und Grenzkonvention zwischen dem Herzogtum Kurland und Russland vom 10./21. Mai 1783, “Forschungen zur baltischen Geschichte”, Tartu, Bd. 5, 2010, s. 95–108
• Ivanovs A., Kivrāns P., Poča Inese, Počs Kārlis. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.gadam, Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003
• Ivanovs A., Kuzņecovs A., Dinaburga Krievijas Valsts seno aktu arhīva dokumentos (1656–1666), I–II, Daugavpils 2002
• Ivanovs A., Šteimans J., Latgales vēstures historiogrāfija (1946–1999), Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1999
• Jakovļeva M., Kurzemes hercogu dzelzsmanufaktūras, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1992, Nr 4 s. 29–48
• Jakovļeva M., Vīkena hronika par Polijas karaļa Stefana Batorija uzturēšanos Rīgā, „Latvijas Arhīvi”, 1994, Nr 3, s. 42–44
• Jenšs J., Rīgas pilsētas tirdzniecība ar Pliskavu XVI un XVII g. simtenī, „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, 1937, Nr 1, s. 14–23
• Jēkabsons E., Latvijas vēsture gadskaitļos 1562–1629 „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1993, Nr 2, s. 178–186
• Jēkabsons Ē., Miasto Ryga i twierdza Dźwinoujście podczas wojny polsko–szwedzkiej 1600–1629, „Zeszyt Naukowy Muzeum Wojska”, 12, Białystok 1998, s. 19–36
• Jēkabsons Ē., Poļi Latvijā. Rīga: LZA Filozofijas un socioloģijas institūts, 1995, s. 9–11
• Jēkabsons Ē., Rīgas pilsēta un Daugavgrīvas cietoksnis Poļu–zviedru kara laikā 1600.–1621. gadā., „Latvijas Arhīvi”, 1997, Nr 1, s. 19–25
• Jēkabsons Ē., Rīgas pilsētas un Žečpospoļitas attiecības 1561. gadā – 17. gs. sākumā: konflikti ar Daugavgrīvas pils garnizonu, „Latvijas Arhīvi”, 2012, Nr 1–2, s. 27–60
• Johansons A., Latvijas kultūras vēsture 1710–1800, Stockholm: Daugava, 1975
• Juškevičs J., Daugavgrīva no 13. līdz 20. gadsimtam [w:] Krasta artilērijas pulks. Daugavgrīva, Rīga: Krasta artilērijas pulks, 1938, s. 53–168
• Juškevičs J., Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1931
• Juškevičs J., Koknese, „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, 1927, Nr 7/8, s. 39–43
• Juškevičs J., Kurzemes hercogi un viņu laikmets, Rīga: Valters un Rapa, 1935
• Juškevičs J., Vecā Rīga, Rīga: Valters un Rapa, 1936
• Kaminska R., 18.gadsimta glezniecība Latgalē, Rīga 1994
• Karadarbība Kurzemes hercogistē un Lietuvas pierobežā: (1703. g. vasara – 1705. g.), „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2009, Nr 3, s. 49–70
• Kemps F., Latgales likteņi, Rīga 1991 (wyd. I – 1938)
• Kleijntjenss J., Latvijas vēstures avoti jezuītu ordeņa arhīvos. Fontes historiae Latviae societatis Jesu. Latvijas vēstures avoti. 3.sērija. Rīga: Latvijas vēstures institūts, 1940
• Klešniks V. E., Ciblas novada vēsture [w:] Trukšāns Arturs (sast.), Ciblas novads. 1.grāmata. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1999, s. 7–76
• Kurzemes hercoga Jēkaba attiecības ar Krieviju, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 2005, Nr 3, s. 30–55
• Kurzemes hercogistes teritorija un robežas 16. gs. otrajā pusē un 17. gs., „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1998, Nr 2, s. 33–58
• Ķaune N., Leišu un poļu laikmets Livonijā, Rīga 1936
• Latvijas PSR vēsture. I sējums. No vissenākajiem laikiem līdz 1860. gadam, Rīga: Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1953
• Latvijas PSR vēsture. No vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. 1. sējums, Rīga: Zinātne, 1986
• Latvijas vēsture 1600–1710, Uppsala: Daugava, 1962, s. 19–68, 95–99, 127–138
• Liepiņa D., Cīņa par Rīgu poļu–zviedru kara laikā (1600–1629), „Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, 1972, Nr 10, s. 37–45
• Nageļskis M., Lielā Kroņa zemju hetmaņa Jana Zamojska Vidzemes karagājiens 1601.–1602. gadā [w:] Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. VII. Rīga, 2006, s. 212–229
• Oborski A., Ziņojums J. Radzivilam par poļu vienības sadursmi ar vācu-latviešu spēkiem, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1940, Nr 2, s. 277–284
• Ose I. (sast.), Latvijas viduslaiku pilis. III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002, s. 469–499
• Pāvulāns V., Latvijas vēsture gadskaitļos 1628–1699, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1993, Nr 3, s. 164–168
• Pāvulāns V., Satiksmes ceļi Latvijā XIII–XVII gadsimtā, Rīga, 1971
• Piemiņas vārdi Stoļerovas baznīcai, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1996, Nr 4, s. 44–59
• Poča I., Latgale Žečpospoļitas varā 16.gs. puse – 18. gs. beigas. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, 2009
• Polska sztuka sakralna na Łotwie, Ryga: Ambasada Rzeczypospolitej Polskiej w Rydze, 1996
• Poļu kultūra Latvijā. Kultura polska na Łotwie, Rīga: Polijas Republikas Vēstniecība Rīgā, 1994
• Poļu kultūras zīmes Latvijā. Śladami polskiej kultury na Łotwie, Rīga: Latvijas Poļu savienība, 2007
• Puisāns T., Nogrimušās jaunavas mantojums – Ludza. Mičigāna: J.Šķirmanta apgāds, 1973
• Rusovs B., Livonijas hronika, Tulkojis Eduards Veispals. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrība, 1926
• Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā. Rīga: Neptūns, 2006
• Spekke A., Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae), Rīga 1927
• Spekke A., History of Latvia. An Outline, Stockholm: Published by M.Goppers, 1957
• Spekke A., Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu, Rīga 1932
• Spekke A., Latvieši un Livonija 16. gs., Rīga 1935
• Stalšāns K., Latviešu un lietuviešu austrumu apgabalu likteņi. Čikāga: J. Šķirmanta apgāds, 1958
• Stosunki polsko–łotewskie na przestrzeni dziejów [w:] Polacy na Łotwie, red. E. Walewander, Lublin 1993, s. 23–30
• Stradiņš J., Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā, Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009
• Stranga A., Ebreji Baltijā. No ienākšanas pirmsākumiem līdz holokaustam. 14. gadsimts–1945. gads, Rīga, 2008, s. 292–309
• Straubergs J., Rīgas vēsture, Rīga: Grāmatu draugs [1937]
• Strods H., Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs 1772. g.–1959. g. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1989
• Strods H., Latvijas Katoļu baznīcas vēsture 1075–1995, Rīga 1996
• Strods Heinrihs. Profesor Bolesław Breżgo (1887–1957), „Zapiski Historyczne”, t. LVIII, R. 1993, z. 2–3, s. 27–46
• Škutāns S., Latgolas vēstures druskas. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1999
• Švābe L., „Rīga neatver vārtus”, „Akadēmiskā Dzīve”, 1978, Nr 20, s. 18–20
• Tajvan L., Po Latgaliji, Moskva 1988
• Upelnieks K., Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII g.simtenī, Liepāja: J. Rove, 1930
• Vizners H., Polija un Inflantija Sigismunda III un Vladislava IV laikā [w:] Latvija – Polija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, red. J. Sozaņskis, Rīga 1995, s. 7–13
• Vizners H., Salaspils 1605, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1991, Nr 1, s. 96–116
• Zavarina A., Latgolys krīvu īdzeivōtāji pēc 1772. goda tautys skateišonys datim, „Acta Latgalica”, 8. Zynōtnisku rokstu krōjums. Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 1993, s. 99–104
• Zeids T., Feodālā Rīga, Rīga: Zinātne, 1978
• Zeids T., Kurzemes hercogiste historiogrāfijā, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, 1994, Nr 2, s. 16–26
• Zeile P., Ai, māte Latgale. Atskati Latgales vēsturē un kultūrvēsturē. B.v.: Annele, 2001, s. 175–264
• Zeile P., Latgales kultūras vēsture. No akmens laikmeta līdz mūsdienām, Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2006, s. 158–253
• Zeļenkovs A., Dānijas prinča Magnusa (1540–1583) darbība Livonijā, „Latvijas Kara muzeja gadagrāmata”, Rīga 2000, s. 15–30
• Zutis J., Livonijas karš. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949
• Zutis J., Vidzeme kā poļu un zviedru cīņas objekts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949