International and/or national philosophical terms in the domain of philosophy

• Authors: Zaiga Ikere

Abstracts

EN

Philosophy as a universal system of knowledge and the main corpus of the philosophical terminology consists of international terms. There are cases, however, when philosophers choose to, create a native word instead of employing a wellknown international term. The term Meddelelse, for instance, was introduced by the Danish philosopher Soren Kierkegaard. According to him, different aspects of communication are included in this concept to be denominated by the Danish word Meddelelse. Another example in this respect is the national term introduced by the Latvian philosopher Rihards Kūlis for the international term nacionālā identitāte. Contemporary philosophers tend to claim that philosophy does not belong only to the elitist part of the society. If such is the case, the philosophers try to facilitate the comprehension process for the native readers in order to ensure a deeper understanding of definite notions. Hence they endevour to accommodate their writing in the way their readers could fully grasp the meaning of the intended message.

Keywords

EN

comprehension; international terms; native language terms; philosophical terms; synonymy; terminology

• Publisher: Uniwersytet Łódzki. Wydawnictwo Uniwersytetu Łódzkiego
• Journal: Translatorica & Translata
• Year: 2021
• Volume: 2
• Pages: 55-65

Dates

published

2021

Contributors

author

Zaiga Ikere

• Daugavpils University

• https://orcid.org/0000000234221958

References

• Celms, T. (1939). Patiesība un šķitums. Rakstu krājums. Rīga: Valters un Rapa.
• Hannay, A. (1999). Soren Kierkegaard’s Levellings and the Review. Kierkegaard Studies Yearbook 1999. Berlin–New York: Walter de Gruyter, pp. 71–95 https://doi.org/10.1515/9783110244014.71
• Hannay, A. (2001). Something on Hermeneutics and Communication in Kierkegaard After All. Soren Kierkegaard Newsletter, 42. pp. 8–14.
• Ikere, Z. (1991). Internacionālismi filozofijas terminoloģijā. Valodas aktualitātes – 90. Rīga: Zinātne, pp. 63–73.
• Isaacs, A.K. (ed.). (2010). Citizenships and Identities: Inclusion, Exclusion, Participation. Pisa: Edizioni Plus – Pisa University Press.
• Kūle, M. (2006). Eirodzīve: formas, principi, izjūtas. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.
• Kūle, M. (2016). Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Zinātne.
• Kūle, M., Kūlis, R. (1996, 1997). Filosofija. 2. izd. Burtnieks.
• Kūlis, R. (2015). Kultūras fenomenoloģija, latviskā savdabība un rietumu dzīvesformas. Kants, Heidegers un dzīves pasaule. Rīga: LU aģentūra LU Filozofijas un socioloģijas institūts, pp. 499–549.
• KF ‒ Kultūras feminisms. Feminisma terminu skaidrojošā vārdnīca. (2017). Sast. Un zin. red. Dr. philol. Ausma Cimdiņa un Dr. philol. Nataļja Šroma. [Rīga]: Zinātne.
• LAV – Latviešu – angļu vārdnīca. (1997). Prof. Andreja Veisberga red. Rīga: SIA Ekonomisko attiecību institūts.
• LLVV – Latviešu literārās valodas vārdnīca. (1989). 7(1) sēj. Rīga: Zinātne.
• LVSV – Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. (1964). Rīga: LVI.
• LVSV – Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. (1972). 2. izd. Rīga: Liesma.
• LVSV – Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. (2002). 3. izd. Rīga: Avots.
• RETS – Routledge Encyclopedia of Translation Studies. (2011). M. Baker and G. Saldanha (eds), London–New York: Routledge.
• Skujiņa, V. (2002). Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. Otrais, labotais un papildinātais izdevums. Rīga: LVI.
• Vecvagars, M. (1989). Reliģijas apjēgums Hēgeļa reliģijas filosofijas lekcijās. Viņpus laba un ļauna? Morāle un reliģija pasaulē un Latvijā. Rīga: Avots, pp. 9‒47.
• Vecvagars, M. (1990). Filozofijas savveidība Platona skatījumā. Domas par antīko filozofiju. Rīga: Avots, pp. 80‒101.
• Vēvere, V. (2011). Sērens Kirkegors: būt un vēstīt. Rīga: Latvijas Universitātes aģentūra „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts”.

Identifiers

DOI

10.18778/2544-9796.02.04

Biblioteka Nauki

2130281