Results found: 1

Search results

Search:
in the keywords: наблюдение первого и второго порядка

Sort By:

Limit search:

Коммуникация человека и технологии искусственного интеллекта как основа искусственной социальности: на примере коммуникации с ChatGPT

100%

Меньшиков В., Комарова В.

Sociālo Zinātņu Vēstnesis

2023

issue 1

58-90

Целью данной статьи является изучение коммуникации человека и технологии искусственного интеллекта (ИИ) как основы искусственной социальности (ИС) на примере коммуникации авторов с ChatGPT об ИС, а также на основе анализа опыта коммуникации других исследователей с ChatGPT. Авторы ставят перед собой следующий основной исследовательский вопрос: может ли и в какой мере ChatGPT помогать исследователям в создании или быть соавтором научных статей и какова при этом роль и интенции самих исследователей, их оценка полученных результатов? Основным теоретическим методом достижения поставленной цели является ретроспективный и логический анализ имеющихся разработок в области социальности вообще и ИС в частности, а эмпирическим методом – экспериментальная коммуникация авторов с ChatGPT об ИС и её непосредственно наблюдаемой сущности, раскрывающейся в процессе коммуникации исследователей с ChatGPT (наблюдение первого порядка). Наиболее инновативная часть авторского эксперимента основана на предложенной Н. Луманом методологии наблюдения второго порядка («наблюдение наблюдателя»). Методологической основой данного исследования является разработанная Н. Луманом социологическая концепция социальной системы, выделяющаяся среди других отождествлением коммуникации и общества и дающая концептуальную основу дальнейшему отождествлению «человека как существа социального» с «человеком как существом коммуницирующим». Для своей экпериментальной коммуникации с ChatGPT авторы выбрали три ключевых вопроса: 1) Что такое ИС? 2) Кто первым ввёл в научный оборот термин «искусственная социальность»? 3) Есть ли у балтийских (Латвия, Литва, Эстония) социологов заметные работы в области понимания сущности ИС? Научная новизна статьи состоит в сравнительно-историческом анализе концепций меняющейся социальности, особенно учения Н. Лумана о коммуникации. Это позволило авторам сформулировать своё определение социальности – с точки зрения социологии – как сущности коммуникации агентов, автономно функционирующих в самоорганизующейся сети, имеющей аутопойетический характер. Новизну исследования составляет также первенство авторов в качестве исследователей ИС с позиции социологии в странах Балтии. Опираясь на методологию Н. Лумана и выступив в роли наблюдателей как первого, так и второго порядка, авторы изучали с помощью ChatGPT реально функционирующую ИС, а также собственные реакции и эмоции в процессе коммуникации с ChatGPT. Наиболее актуальным предметом дальнейших исследований в сфере социологии ИС, является восприятие различными группами населения ChatGPT, а также их опыт (или отсутствие такового) коммуникации с ним, т.е. практический опыт функционирования людей в рамках ИС.

Šī raksta mērķis ir izpētīt cilvēka un mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas komunikāciju kā mākslīgās socialitātes (MS) pamatu uz autoru komunikācijas piemēra ar ChatGPT par MS, kā arī balstoties uz citu pētnieku komunikācijas pieredzi ar ChatGPT. Autori izvirzīja sekojošu galveno pētījuma jautājumu: vai un cik lielā mērā ChatGPT var palīdzēt pētniekiem zinātnisko rakstu veidošanā vai būt līdzautoram un kāda ir pašu pētnieku loma un nolūki, viņu rezultātu vērtējums? Galvenā teorētiskā metode šī mērķa sasniegšanai ir retrospektīva un loģiska esošo izstrāžu analīze socialitātes jomā kopumā un jo īpaši MS jomā, un empīriskā metode ir eksperimentāla autoru komunikācija ar ChatGPT par MS un tās tieši novērojamo būtību, kas izpaužas pētnieku komunikācijas procesā ar ChatGPT (pirmās kārtas novērošana). Autoru eksperimenta inovatīvākā daļa ir balstīta uz N. Lūmana piedāvāto otrās kārtas novērošanas metodiku (“novērotāja novērošana”). Šī pētījuma metodoloģiskais pamats ir N. Lūmana izstrādātā sociālās sistēmas socioloģiskā koncepcija, kas izceļas ar komunikācijas un sabiedrības pielīdzināšanu un sniedz konceptuālu pamatu tālākai “cilvēka kā sociālas būtnes” pielīdzināšanai ar “cilvēku kā komunicējošu būtni”. Savai eksperimentālajai komunikācijai ar ChatGPT autori izvēlējās trīs galvenos jautājumus: 1) Kas ir MS? 2) Kurš pirmais zinātniskajā apritē ieviesa terminu “mākslīgā socialitāte”? 3 ) Vai Baltijas (Latvija, Lietuva, Igaunija) sociologiem ir vērā ņemami darbi MS būtības izpratnes jomā? Raksta zinātnisko novitāti veido mainījušās socialitātes koncepciju, jo īpaši N. Lūmana mācības par komunikāciju, salīdzinoši vēsturiskā analīze. Tas ļāva autoriem formulēt savu socialitātes definīciju socioloģijas skatījumā: tas ir to aģentu komunikācijas būtība, kuri autonomi funkcionē pašorganizējoša tīkla (kam ir autopojesiskais raksturs) ietvaros. Pētījuma novitāte ir arī autoru līderība Baltijas valstīs MS izpētes jomā no socioloģijas viedokļa. Balstoties uz N. Lūmana metodoloģiju un darbojoties gan kā pirmās, gan otrās kārtas novērotāji, autori ar ChatGPT palīdzību pētīja reāli funkcionējošu MS, kā arī savas reakcijas un emocijas komunikācijas procesā ar ChatGPT. Par aktuālāko priekšmetu turpmākiem pētījumiem MS socioloģijas jomā aktuālāko priekšmetu autori uzskata ChatGPT uztveri dažādās iedzīvotāju grupās, kā arī viņu pieredzi (vai tās prombūtni) komunikācijā ar to, t.i. cilvēku funkcionēšanas MS ietvaros praktisko pieredzi.

The purpose of this article is to study the communication of human and artificial intelligence (AI) technology as the basis of artificial sociality (AS) on the example of the authors’ communication with ChatGPT about AS, as well as on the basis of an analysis of the communication experience of other researchers with ChatGPT. The authors set the following main research question: can and to what extent ChatGPT help researchers in the creation (or be a co-author) of scientific articles and what is the role and intentions of the researchers themselves, their assessment of the results? The main theoretical method for achieving this goal is a retrospective and logical analysis of existing developments in the field of sociality in general and AS in particular, and the empirical method is the experimental communication of the authors with ChatGPT about AS and its directly observable essence, revealed in the course of researchers’ communication with ChatGPT (first-order observation). The most innovative part of the authors’ experiment is based on the second-order observation methodology proposed by N. Luhmann (“observer observation”). The methodological basis of this study is the sociological concept of the social system developed by N. Luhmann, which stands out among others by matching communication and society and provides a conceptual basis for the further matching of “human as a social being” with “human as a communicating being”. For their experimental communication with ChatGPT the authors chose three key questions: (1) What is AS? (2) Who was the first to introduce the term “artificial sociality” into scientific circulation? (3) Do the Baltic (Latvia, Lithuania, Estonia) sociologists have notable works in the field of understanding the essence of AS? The scientific novelty of the article lies in the comparative historical analysis of the conceptions of changing sociality, especially N. Luhmann’s theory of communication. This allowed the authors to formulate their own definition of sociality (from the point of view of the sociology) as the essence of the communication of agents functioning autonomously in a self-organizing network that has an autopoietic nature. The novelty of this study is also the superiority of the authors as AS researchers from the standpoint of sociology in the Baltic countries. Based on the methodology of N. Luhmann and acting as observers of both the first and second order, the authors have studied with the help of ChatGPT a really functioning AS, as well as their own reactions and emotions in the process of communication with ChatGPT. The most relevant subject for further research in the sociology of AS is the perception of various groups of the population of ChatGPT, as well as their experience (or absence thereof) of communication with it, i.e. practical experience of functioning of humans in the framework of AS.

Refine search results

1 Sociālo Zinātņu Vēstnesis

1 Комарова В.

1 Меньшиков В.

1 2023

Search results

Коммуникация человека и технологии искусственного интеллекта как основа искусственной социальности: на примере коммуникации с ChatGPT