In recent years, many high-income countries have seen a trend toward adopting public order as the basis for democraticlaw enforcement that puts the needs of society first. New Public Management, which emerged in the 1950s and 1960s, hasbeen characterized as a management movement that emphasizes transparency, performance management, andaccountability of public servants and managers. New concepts of public administration reform emphasize resource use andgoal attainment are leading to a transformation of managerial roles toward business managers, in line with neworganizational ideals. Providing police services and achieving public goals require a careful balance between meetingcommunity needs and maintaining organizational flexibility to respond to emerging incidents. The purpose of this researchis to consider the key points in the organization of management of law enforcement institutions, in particular theorganizational structure of the police under martial law and the management of efficiency in the police and the impact ofthis on citizens' trust in the police. The object of the study is the complex of actions and the role of the police in maintainingorder and security during martial law. The authors consider a comprehensive approach to management, evaluation, controland forecasting, which includes several basic functions: evaluation of productivity and efficiency; ensuring accountabilityand transparency in budget allocation; creating a long-term link between the current activities of the organization and itsestablished goals and objectives. These indicators allow law enforcement agencies to focus on upcoming tasks and adaptto public needs to improve their activities. To achieve this, various management strategies and plans have been developed,such as balanced scorecards, planning, programming, budgeting and execution, and performance management. The authorsconsider and highlight the key components that determine the strategy of the organization and management of the policeforces. The authors analyze the New Public Management approach as a key strategy for democratic police reform intransitional, developing and post-conflict countries. They also find that New Public Management can function bothindependently as a policing strategy and alongside other management methods, such as community policing. However, theimplementation of New Public Management must be culturally appropriate and tailored to the specific societal context.The study found that following the introduction of martial law, law enforcement agencies, including the police, demonstrateadequate adaptability, demonstrate high cohesion, prioritize preventing terrorist threats and maintaining order in the regionsmost affected by the conflict.
LV
Pēdējos gados daudzās valstīs ar augstiem ienākumiem ir vērojama tendence pieņemt sabiedrisko kārtību kā pamatudemokrātiskai tiesībaizsardzībai, kas izvirza sabiedrības vajadzības pirmajā vietā. Jaunā sabiedriskā vadība, kas radās 1950.gados un 1960. gados, raksturota kā vadības kustība, kas uzsver valsts ierēdņu un vadītāju caurskatāmību, darbības vadībuun atbildību. Jaunās valsts pārvaldes reformas koncepcijās uzsvērta resursu izmantošana, un šī mērķa sasniegšana novedpie vadības lomu pārveidošanas par uzņēmumu vadītājiem atbilstoši jaunajiem organizācijas ideāliem. Policijaspakalpojumu sniegšana un publisko mērķu sasniegšana prasa līdzsvaru starp sabiedrības vajadzību apmierināšanu unorganizācijas elastības saglabāšanu, reaģējot uz jauniem incidentiem. Pētījuma mērķis ir analizēt galvenos punktustiesībaizsardzības iestāžu vadības organizācijā, jo īpaši policijas organizatorisko struktūru sakarā ar kara tiesību ieviešanuun efektivitātes pārvaldību, kā arī tās ietekmi uz iedzīvotāju uzticēšanos policijai. Pētījuma objekts ir aktivitāšu komplekssun policijas loma sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā kara laikā. Autori piedāvā visaptverošu pieeju vadībai,izvērtēšanai, kontrolei un prognozēšanai, kas ietver vairākas pamatfunkcijas: produktivitātes un efektivitātes novērtēšana;pārskatatbildība un pārredzamība budžeta sadalē; ilgtermiņa saiknes veidošana starp organizācijas pašreizējo darbību untās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Šīm pamatfunkcijām atbilstošie rādītāji ļauj tiesībsargājošajām iestādēmkoncentrēties uz gaidāmajiem uzdevumiem un pielāgoties sabiedrības vajadzībām, lai uzlabotu savu darbību. Lai topanāktu, ir izstrādātas dažādas pārvaldības stratēģijas un plāni, piemēram, līdzsvarotas rādītāju kartes, plānošana,programmēšana, budžeta plānošana un izpilde, kā arī darbības rezultātu pārvaldība. Autori apsver un izceļ galvenāssastāvdaļas, kas nosaka policijas organizācijas un vadības stratēģiju. Autori analizē jaunās publiskās pārvaldības pieeju kā galveno stratēģiju demokrātiskai policijas reformai pārejas, attīstības un pēckonflikta valstīs. Viņi arī uzskata, ka jaunāpubliskā pārvaldība var funkcionēt gan neatkarīgi kā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas stratēģija, gan līdztekus citāmpārvaldības metodēm. Tomēr jaunās publiskās pārvaldības īstenošanai jābūt kultūras ziņā atbilstošai un pielāgotaikonkrētajam sabiedrības kontekstam. Pētījumā konstatēts, ka pēc kara tiesību ieviešanas tiesībsargājošās institūcijas,tostarp policija, demonstrē atbilstošu pielāgošanās spēju un augstu saliedētību, par prioritāti izvirzot terorisma draudunovēršanu un sabiedriskās kārtības uzturēšanu militārās krīzes visvairāk skartajos reģionos.
In recent years, many high-income countries have seen a trend toward adopting public order as the basis for democraticlaw enforcement that puts the needs of society first. New Public Management, which emerged in the 1950s and 1960s, hasbeen characterized as a management movement that emphasizes transparency, performance management, andaccountability of public servants and managers. New concepts of public administration reform emphasize resource use andgoal attainment are leading to a transformation of managerial roles toward business managers, in line with neworganizational ideals. Providing police services and achieving public goals require a careful balance between meetingcommunity needs and maintaining organizational flexibility to respond to emerging incidents. The purpose of this researchis to consider the key points in the organization of management of law enforcement institutions, in particular theorganizational structure of the police under martial law and the management of efficiency in the police and the impact ofthis on citizens' trust in the police. The object of the study is the complex of actions and the role of the police in maintainingorder and security during martial law. The authors consider a comprehensive approach to management, evaluation, controland forecasting, which includes several basic functions: evaluation of productivity and efficiency; ensuring accountabilityand transparency in budget allocation; creating a long-term link between the current activities of the organization and itsestablished goals and objectives. These indicators allow law enforcement agencies to focus on upcoming tasks and adaptto public needs to improve their activities. To achieve this, various management strategies and plans have been developed,such as balanced scorecards, planning, programming, budgeting and execution, and performance management. The authorsconsider and highlight the key components that determine the strategy of the organization and management of the policeforces. The authors analyze the New Public Management approach as a key strategy for democratic police reform intransitional, developing and post-conflict countries. They also find that New Public Management can function bothindependently as a policing strategy and alongside other management methods, such as community policing. However, theimplementation of New Public Management must be culturally appropriate and tailored to the specific societal context.The study found that following the introduction of martial law, law enforcement agencies, including the police, demonstrateadequate adaptability, demonstrate high cohesion, prioritize preventing terrorist threats and maintaining order in the regionsmost affected by the conflict.
LV
Pēdējos gados daudzās valstīs ar augstiem ienākumiem ir vērojama tendence pieņemt sabiedrisko kārtību kā pamatudemokrātiskai tiesībaizsardzībai, kas izvirza sabiedrības vajadzības pirmajā vietā. Jaunā sabiedriskā vadība, kas radās 1950.gados un 1960. gados, raksturota kā vadības kustība, kas uzsver valsts ierēdņu un vadītāju caurskatāmību, darbības vadībuun atbildību. Jaunās valsts pārvaldes reformas koncepcijās uzsvērta resursu izmantošana, un šī mērķa sasniegšana novedpie vadības lomu pārveidošanas par uzņēmumu vadītājiem atbilstoši jaunajiem organizācijas ideāliem. Policijaspakalpojumu sniegšana un publisko mērķu sasniegšana prasa līdzsvaru starp sabiedrības vajadzību apmierināšanu unorganizācijas elastības saglabāšanu, reaģējot uz jauniem incidentiem. Pētījuma mērķis ir analizēt galvenos punktustiesībaizsardzības iestāžu vadības organizācijā, jo īpaši policijas organizatorisko struktūru sakarā ar kara tiesību ieviešanuun efektivitātes pārvaldību, kā arī tās ietekmi uz iedzīvotāju uzticēšanos policijai. Pētījuma objekts ir aktivitāšu komplekssun policijas loma sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā kara laikā. Autori piedāvā visaptverošu pieeju vadībai,izvērtēšanai, kontrolei un prognozēšanai, kas ietver vairākas pamatfunkcijas: produktivitātes un efektivitātes novērtēšana;pārskatatbildība un pārredzamība budžeta sadalē; ilgtermiņa saiknes veidošana starp organizācijas pašreizējo darbību untās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Šīm pamatfunkcijām atbilstošie rādītāji ļauj tiesībsargājošajām iestādēmkoncentrēties uz gaidāmajiem uzdevumiem un pielāgoties sabiedrības vajadzībām, lai uzlabotu savu darbību. Lai topanāktu, ir izstrādātas dažādas pārvaldības stratēģijas un plāni, piemēram, līdzsvarotas rādītāju kartes, plānošana,programmēšana, budžeta plānošana un izpilde, kā arī darbības rezultātu pārvaldība. Autori apsver un izceļ galvenāssastāvdaļas, kas nosaka policijas organizācijas un vadības stratēģiju. Autori analizē jaunās publiskās pārvaldības pieeju kā galveno stratēģiju demokrātiskai policijas reformai pārejas, attīstības un pēckonflikta valstīs. Viņi arī uzskata, ka jaunāpubliskā pārvaldība var funkcionēt gan neatkarīgi kā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas stratēģija, gan līdztekus citāmpārvaldības metodēm. Tomēr jaunās publiskās pārvaldības īstenošanai jābūt kultūras ziņā atbilstošai un pielāgotaikonkrētajam sabiedrības kontekstam. Pētījumā konstatēts, ka pēc kara tiesību ieviešanas tiesībsargājošās institūcijas,tostarp policija, demonstrē atbilstošu pielāgošanās spēju un augstu saliedētību, par prioritāti izvirzot terorisma draudunovēršanu un sabiedriskās kārtības uzturēšanu militārās krīzes visvairāk skartajos reģionos.
JavaScript is turned off in your web browser. Turn it on to take full advantage of this site, then refresh the page.