Results found: 2

Search results

Search:
in the keywords: transporta infrastruktūra

Sort By:

Limit search:

Развитая транспортная инфраструктура или развитое производство: что приоритетно для экономического развития территории?

100%

Кокаревича А., Чижо Э., Проскурнина Н., Хейманис Б., Комарова В.

Sociālo Zinātņu Vēstnesis

2023

issue 1

29-57

Целью исследования является концептуализация и эмпирическая интерпретация понятий развитой транспортной инфраструктуры и развитого производства, а также идентификация инструментов их измерения на территории. В рамках данной статьи авторы предполагают найти ответы на следующие исследовательские вопросы: 1) что означает – концептуально и эмпирически – «развитая транспортная инфраструктура» и «развитое производство» на той или иной территории? 2) как измерить развитость (т.е. статический уровень развития) транспортной инфраструктуры и производства на той или иной территории? В ходе данного исследования были использованы следующие методы: монографический метод, методы логического анализа и синтеза для концептуализации и эмпирической интерпретации понятий «развитая транспортная инфраструктура» и «развитое производство», мета-анализ эмпирических результатов предыдущих исследований, а также метод среднего показателя для выявления развитой / неразвитой транспортной инфраструктуры / производства и метод картирования сильных и слабых сторон транспортной инфраструктуры конкретной страны. Результаты данного исследования показывают, что, во-первых, существуют два основных подхода к концептуальному пониманию транспорт#ной инфраструктуры и производства – традиционный (более узкий) и инновационный (более широкий), во-вторых, развитая транспортная инфраструктура и развитое производство в странах ЕС эмпирически интерпретируются при помощи баллов, которые выше среднего по ЕС, в-третьих, почти все страны ЕС демонстрируют развитую или слаборазвитую транспортную инфраструктуру и производство независимо от инструментов их измерения, т.е. разные инструменты измерения показывают практически одинаковый результат. Полученные результаты помогут авторам в дальнейшем на основе количественных эмпирических данных и изучения случаев ответить на «зонтичный» исследовательский вопрос о том, что является приоритетным для экономического развития территории: развитая транспортная инфраструктура или развитое производство, т.е. что является приоритетным для инвестиций в условиях объективно ограниченных ресурсов? На основе анализа предыдущих исследований авторы выдвигают гипотезу о том, что приоритетом экономического развития территории в современном мире является именно развитая транспортная инфраструктура, которая, в свою очередь, стимулирует развитие производства, а не наоборот. Однако доказательство сформулированной гипотезы не столь очевидно и однозначно, как может показаться на первый взгляд, и требует дальнейшего эмпирического анализа.

Pētījuma mērķis ir attīstītās transporta infrastruktūras un attīstītās ražošanas jēdzienu konceptualizācija un empīriskā interpretācija, kā arī to instrumentu identificēšana, ar kuru palīdzību var izmērīt transporta infrastruktūras un ražošanas attīstītību teritorijā. Šī raksta ietvaros autori iecerējuši rast atbildes uz šādiem pētnieciskajiem jautājumiem: 1) ko nozīmē (konceptuāli un empīriski) “attīstītā transporta infrastruktūra” un “attīstītā ražošana” konkrētajā teritorijā? 2) kā izmērīt transporta infrastruktūras un ražošanas attīstītību (t.i., attīstības statisko līmeni) konkrētajā teritorijā? Šī pētījuma gaitā tika izmantotas sekojošās metodes: monogrāfiskā metode, loģiskās analīzes un sintēzes metode jēdzienu “attīstītā transporta infrastruktūra” un “attīstītā ražošana” konceptualizācijai un empīriskajai interpretācijai, iepriekšējo pētījumu empīrisko rezultātu metaanalīze, kā arī vidējā rādītāja metode attīstītās / mazattīstītās transporta infrastruktūras / ražošanas identificēšanai un kartēšanas metode konkrētas valsts transporta infrastruktūras stipro un vājo pušu noteikšanai. Šī pētījuma rezultāti parādīja, ka, pirmkārt, ir divas galvenās pieejas transporta infrastruktūras un ražošanas konceptuālai izpratnei - tradicionālā (šaurāka) un inovatīvā (plašāka), otrkārt, attīstīto transporta infrastruktūru un attīstīto ražošanu ES valstīs var empīriski interpretēt ar atbilstošo rādītāju pārākumu pār ES vidējo, treškārt, gandrīz visas ES valstis demonstrē attīstīto vai mazattīstīto transporta infrastruktūru un ražošanu neatkarīgi no to mērīšanas instrumentiem, t.i. dažādi mērīšanas rīki parāda gandrīz vienādu rezultātu. Iegūtie rezultāti palīdzēs autoriem nākotnē, balstoties uz kvantitatīvajiem empīriskajiem datiem un gadījumu izpēti, atbildēt uz “jumta” pētniecisko jautājumu par to, kas ir primārais teritorijas ekonomiskajai attīstībai: attīstītā transporta infrastruktūra vai attīstītā ražošana, t.i. kāda ir prioritāte investīcijām objektīvi ierobežotu resursu apstākļos? Balstoties uz iepriekšējo pētījumu analīzi, autori izvirzīja hipotēzi, ka prioritāte teritorijas ekonomiskajai attīstībai mūsdienu pasaulē ir tieši attīstītā transporta infrastruktūra, kas savukārt stimulē ražošanas attīstību, nevis otrādi. Tomēr formulētās hipotēzes pierādījums nav tik acīmredzams un nepārprotams, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena, un tam ir nepieciešama turpmāka empīriskā analīze.

The purpose of this article is the conceptualization and empirical interpretation of the notions of a developed transport infrastructure and developed production, as well as the identification of tools for their measurement in a territory. The main research questions to which the authors intend to find answers in this article are the following: (1) what does it mean (conceptually and empirically) ‘developed transport infrastructure’ and ‘developed production’ in a given territory? (2) how to measure the state of development (i.e., the static level of development) of transport infrastructure and production in a given territory? Methods used in the study: monographic method, logical analysis and synthesis methods for the conceptualization and empirical interpretation of the notions ‘developed transport infrastructure’ and ‘developed production’, a meta-analysis of empirical evidence from previous studies, a method of means for identifying developed / underdeveloped transport infrastructure / production, a mapping method to assess the strengths and weaknesses of the country’s transport infrastructure. The results of this study show that, firstly, there are two main approaches to the conceptual understanding of transport infrastructure and production - traditional (narrower) and innovative (wider), secondly, developed transport infrastructure and developed production in the EU countries are interpreted empirically with scores above the EU average, thirdly, almost all EU countries demonstrate a developed or undeveloped transport infrastructure and production, regardless of their measurement tools, i.e. different measurement tools show almost the same result. The results obtained will help the authors in the future, based on quantitative empirical data and case studies, to answer the ‘umbrella’ research question about what is a priority for the economic development of the territory: a developed transport infrastructure or a developed production, i.e. what is the priority for investments in the conditions of objectively limited resources? Based on the analysis of previous studies, the authors put forward a hypothesis that the priority for the economic development of the territory in the modern world is precisely the developed transport infrastructure, which, in turn, stimulates the development of production, and not vice versa. However, the proof of the formulated hypothesis is not as obvious and unambiguous as it may seem at first glance and requires further empirical analysis.

Vietējo budžetu izdevumu prioritātes un vietējās ekonomikas stāvoklis: Latvijas pašvaldību piemērs no 2021. Gada līdz 2022. Gadam

88%

Kokarēviča A., Heimanis B., Čižo E., Lazdāns D.

Sociālo Zinātņu Vēstnesis

2023

issue 2

45-62

Šī pētījuma mērķis ir noteikt salīdzinošās prioritātes Latvijas pašvaldību budžetu izdevumos (transporta infrastruktūrai vai ražošanai) vietējās ekonomikas uzlabošanas kontekstā. Pētījuma gaitā autori izmantoja dažādas statistiskās analīzes metodes: frekvenču analīze, normalitātes testi un proporciju salīdzināšana pāru izlasēs (Latvijas pašvaldību ekonomikas dažādu stāvokļu sadalījuma izpētei), proporciju salīdzināšana neatkarīgajās izlasēs (atšķirību statistiskā nozīmīguma noteikšanai budžeta izdevumu salīdzinošajās prioritātēs dažādās Latvijas pašvaldību grupās), korelācijas analīze (Latvijas pašvaldību “transporta” / “ražošanas” izdevumu un attiecīgo teritoriju ekonomikas stāvokļa sakarības izpētei), klasteranalīze (dažādu Latvijas pašvaldību tipoloģisko grupu identificēšanai pēc pētāmajiem parametriem). Kā empīriskās informācijas avotu autori izmantoja datus no Pamatbudžeta izpildes pārskatiem, kurus Latvijas pašvaldības iesniegušas Valsts kasē 2021. gadā un 2022. gadā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu attiecīgajās pašvaldību teritorijās (rādītāju aprēķināšanai uz vienu iedzīvotāju). Veiktās empīriskās analīzes rezultāti rāda, ka salīdzinošo prioritāti Latvijas pašvaldību budžeta izdevumos determinē nevis vietējās ekonomikas stāvoklis, bet drīzāk pašvaldības teritorijas ģeogrāfiskais (vai ģeopolitiskais / ģeoekonomiskais) novietojums. Tā rezultātā Latvijas pašvaldības tiek grupētas teritoriālajos klasteros, izmantojot transporta infrastruktūras vai ražošanas koncentrācijas radīto aglomerācijas efektu (pēdējā ir izteiktāka 2022. gadā). Pētījuma novitāti veido pašreizējo tendenču empīriskais pierādījums, kas liecina par Latvijas teritorijas “transporta un ražošanas” ekonomisko pārstrukturēšanu: Latvijas dienvidaustrumu daļas – Latgales reģiona – ekonomiskās (un demogrāfiskās – pēc iedzīvotāju skaita samazināšanas rādītāja) izolācijas pastiprināšanās no pārējās tās teritorijas; kompakta “ražojošās” teritorijas (ar priekšroku ražošanas atbalstam transporta infrastruktūras attīstībai) bloka parādīšanās ar stabilu iedzīvotāju skaitu; Latvijas centrā (galvaspilsētas aglomerācijā un tās apkārtnē) esošā klastera palielināšana, ko veido ekonomiski aktīvākās “transportējošās” teritorijas ar pieaugošu iedzīvotāju skaitu.

The aim of this research is the identification of comparative priorities of budget expenditures of Latvian municipalities (on transport infrastructure or production) in the context of improving the local economy. Within this study, the authors applied various methods of statistical analysis: frequency analysis, tests for normality and comparison of proportions of paired samples (to study the distribution of various states of the economy of Latvian municipalities), comparison of proportions of independent samples (to determine the statistical significance of differences in the comparative priority of budget expenditures in different groups of Latvian municipalities), correlation analysis (to study the interdependence of ‘transport’ / ‘production’ expenses of Latvian municipalities and the state of the economy of the corresponding territories), cluster analysis (to identify different typological groups of Latvian municipalities according to the studied parameters). As a source of empirical information, the authors used empirical data from the Basic Budget Implementation Reports submitted by Latvian municipalities to the State Treasury in 2021 and 2022, taking into account the number of residents in the corresponding municipal territories (to calculate per capita indicators). The results of the empirical analysis show that the comparative priority in the budget expenditures of Latvian municipalities is determined not by the state of the local economy, but rather by the geographical (or geopolitical / geoeconomic) location of the municipal territory. As a result of this, Latvian municipalities are grouped into territorial clusters, taking advantage of the agglomeration effect from the concentration of transport infrastructure or production (the latter is more pronounced in 2022). The novelty of this study lies in the empirical evidence of current trends indicating the ‘transport-production’ economic restructuring of the territory of Latvia: strengthening economic (and demographic – in terms of population outflow) isolation of the south-eastern part of Latvia, the Latgale region, from the rest of its territory; the emergence of a compact block of ‘producing’ territories (with a preference for supporting production to the development of transport infrastructure) with a stable population; expansion of the cluster located in the center of Latvia (in and around the metropolitan agglomeration) and consisting of the most economically active ‘transporting’ territories with a growing population.

Целью данного исследования является определение сравнительных приоритетов бюджетных расходов самоуправлений Латвии (на транспортную инфраструктуру или производство) в контексте улучшения местной экономики. В ходе исследования авторы применили различные методы статистического анализа: частотный анализ, тесты на нормальность и сравнение пропорций попарных выборок (для изучения распределения различных состояний экономики самоуправлений Латвии), сравнение пропорций независимых выборок (для определения статистической значимости различий в сравнительной приоритетности бюджетных расходов в разных группах самоуправлений Латвии), корреляционный анализ (для изучения взаимозависимости «транспортных» и «производственных» расходов самоуправлений Латвии и состояния экономики соответствующих территорий), кластерный анализ (для идентификации различных типологических групп самоуправлений Латвии по изучаемым параметрам). В качестве источника эмпирической информации авторы использовали данные из Отчётов о выполнении основного бюджета, поданных самоуправлениями Латвии в Государственную кассу в 2021 и 2022 году с учётом количества жителей на соответствующих муниципальных территориях (для расчёта показателей на душу населения). Результаты проведённого эмпирического анализа показывают, что сравнительная приоритетность в бюджетных расходах самоуправлений Латвии детерминируется не состоянием местной экономики, а скорее географическим (или геополитическим / геоэкономическим) расположением территории самоуправления. В результате этого самоуправления Латвии группируются в территориальные кластеры, используя агломерационный эффект от концентрации транспортной инфраструктуры или производства (последнее более выражено в 2022 году). Новизна данного исследования состоит в эмпирическом доказательстве актуальных тенденций, свидетельствующих о «транспортно-производственной» экономической переструктуризации территории Латвии: усиление экономической (и демографической – по показателю оттока населения) изоляции юго-восточной части Латвии – Латгальского региона – от остальной её территории; появление компактного блока «производящих» территорий (с предпочтением поддержки производства развитию транспортной инфраструктуры) со стабильной численностью населения; увеличение кластера, находящегося в центре Латвии (в столичной агломерации и вокруг неё) и состоящего из наиболее экономически активных «транспортирующих» территорий с растущим населением.

Refine search results

2 Sociālo Zinātņu Vēstnesis

1 Heimanis B.

1 Kokarēviča A.

1 Lazdāns D.

1 Čižo E.

1 Кокаревича А.

1 Комарова В.

1 Проскурнина Н.

1 Хейманис Б.

1 Чижо Э.

2 2023

Search results

Развитая транспортная инфраструктура или развитое производство: что приоритетно для экономического развития территории?

Vietējo budžetu izdevumu prioritātes un vietējās ekonomikas stāvoklis: Latvijas pašvaldību piemērs no 2021. Gada līdz 2022. Gadam